Koronavīruss un Jūsu finanses: Kā reaģēt?

Koronavīruss noteikti jau ir licis par sevi manīt ikvienā mājsaimniecībā, un, diemžēl, tas varētu būt tikai sākums. Tādēļ apskatīsim ieteikumus un darbības no kurām izvairīties šajā laikā, saistībā ar Jūsu finansēm.

Akciju tirgū pēdējā mēneša laikā ir vērojami ievērojami kritumi, daudzi darbinieki ir spiesti palikt mājās dēļ bērniem, kuru skolas ir slēgtas COVID-19, kas pazīstams arī kā jaunais koronavīruss, uzliesmojuma dēļ. Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem ir atļāvuši strādāt no mājām, bet tas noteikti nav tik efektīvi kā darbs birojā. Daži darba devēji jau ir bijuši spiesti atlaist savus darbiniekus. Tā kā joprojām ir daudz neskaidrību par šo globālo pandēmiju, daudziem cilvēkiem ir uzradušās neskaidrības par viņu finansēm tuvākajos mēnešos.

Daži no jūsu personīgās finansiālās dzīves aspektiem nav jūsu kontrolē. Jūs nevarat kontrolēt, cik daudz apmaksāta slimības atvaļinājuma jūsu darba devējs ir gatavs jums piešķirt, vai cik lielu daļu no jebkādas medicīniskās palīdzības segs jūsu veselības apdrošināšana. Klīst baumas, ka COVID-19 pārbaude vienam cilvēkam maksā 80 eiro. Un ja atbilde ir pozitīva, cik izmaksās ārstēšanās? Un ja pēctam vairs nebūs darba? Daudz jautājumu, maz atbilžu!

Tomēr ir daži pārdomāti finanšu pasākumi, ko varat veikt jaunā koronavīrusa uzliesmojuma un ierobežošanas centienu laikā. Šeit ir daži no vissvarīgākajiem soļiem, kas jāveic tagad.

Nepārdodiet savas investīcijas no bailēm

Sāksim ar lietām, kuras jums nevajadzētu darīt. Ja esat sekojis ziņām, jūs zināt, ka akciju tirgū daudzu aktīvu vērtība samazinās kā Latvijas smilšainās pludmales un tiek paredzēts, ka tas tikai turpinās kristies. Sākot ar 13. martu, akciju tirgus ir par 20+% zemāks nekā tas bija pirms mēneša. Pat ja jums nepieder krājumi tieši akciju brokeru kontā, tas, iespējams, ir ietekmējis citu Jūsu aktīvu vērtības samazināšanos.

Tas var būt ārkārtīgi saspringti, vērot, kā tik neilgā laika posmā no Jūsu ieguldījumiem pazūd desmiti vai pat simti tūkstošu.

Tomēr viena lieta, ko jūs absolūti nevēlaties darīt, ir šīs panikas rezultātā pārdot akcijas vai uz akcijām balstītus ieguldījumus – īpaši pensionēšanās kontos, kas jums nebūs nepieciešami vairākus gadus. Kamēr tiek apmierinātas jūsu šī brīža finanšu vajadzības, akciju pārdošana pēc apjomīga tirgus izpārdošanas ir vissliktākā lieta, ko varat darīt jūsu ilgtermiņa finansiālajai veselībai. Ieguldīšanas mērķis ir pirkt zemu un pārdot augstu. Pārdodot panikas rezultātā, jūs rīkojaties tieši pretēji.

Akciju nereti piedzīvo ~20% vai vairāk kritumu ik pēc dažiem gadiem, bet par mērvienību ņemot gadu desmitus, to vērtība pārsvarā tikai pieaug. Faktiski šajā brīdī pat labāk ir neskatīties uz brokera konta bilanci, kad tirgus ir tik nepastāvīgs, jo šāda rīcība bieži noved pie neracionāliem un uz trauksmi balstītiem lēmumiem.

Lielākā daļa privāto investoru (piemēram, jūs un es) ilgtermiņā izgāžas, un galvenais iemesls ir tas, ka mums ir tieksme pieņemt uz emocijām balstītus lēmumus. Vienkārši atstājiet ieguldītos līdzekļus apgrozībā ilgtermiņā. Šī nav pirmā reize, kad tirgus ir kritis tik zemu, un tas noteikti nebūs pēdējais.

Nepērciet preces, itkā gatavotos pasaules beigām

Šajā brīdī mēs visi esam dzirdējuši stāstus par to, ka veikalos tiek izpārdots tualetes papīrs un griķi (tagad mēs zinām, kas cilvēkiem ir vissvarīgākais!) un citas būtiskas lietas. Protams, ka ir saprātīgi uzkrāt dažas preces un produktus, kas ļautu Jums izdzīvot noteiktu laiku neizejot no savām mājām, ja izolācijas režīms tiks pastiprināts. Taču nevajag pārspīlēt! Uzdodiet sev jautājumus, piemēram: “Ja es esmu spiests palikt mājās mēnesi, vai es izlietošu 60 tualetes papīra ruļļus? vai viņi iederēsies manas dzīvojāmas istabas interjerā, jo tualetē tiem nebūs vietas?” Pērciet to, kas jums nepieciešams, bet esiet saprātīgs.

Īpaši ieteicams ir izvairīties no kaut kā pārmērīgas pirkšanas ar kredītkarti. Jūs, iespējams, lasāt šo, jo jūs uztrauc personīgās finanses. Pērkot tonnu sagatavošanas preču katastrofai, izmantojot kredītkarti, var nodarīt daudz vairāk ļauna nekā laba, jo jūs uzkrāsit lielus procentu parādus.

Laicīgi izdomājiet dažus plānus B

Tagad ir prātīgs laiks, lai izdomātu, ko jūs darīsit, ja esat spiests ilgstoši palikt mājās un neiet uz darbu, it īpaši, ja jūsu bērnu skola ir slēgta un viņi ir mājās kopā ar jums. Vai darba devējs Jums atmaksās šo piespiedu atvaļinājumu? Vai Jums ir iespējams darīt darbu no mājām?

Viena ideja ir aprunāties ar citiem vecākiem, kuri ir līdzīgā situācijā. Varbūt jūs varat pārmaiņus pieskatīt viens otra bērnus, lai jums visiem būtu kāds laiks, lai paveiktu darbus. Vai arī jūs varat ļaut radiniekiem, kuri nestrādā, lūgt pieskatīt Jūsu bērnus kamēr šis trakums beigsies. Iespējams, Jūsu vecāki būs tikai priecīgi pavadīt vairāk laiku kopā ar saviem mazbērniem!

Izmantojiet zemo procentu likmju priekšrocības

Procentu likmes ir kritušās koronavīrusa uzliesmojuma laikā, un tas ir izraisījis dažas no zemākajām aizņēmumu izmaksām vēsturē.

Vislabākais piemērs ir hipotekārie kredīti jeb kredīti mājokļa iegādei. Ja Jums ir lieki naudas līdzekļi, varbūt šis ir īstais laiks, lai iegādātos sev jaunu mājvietu, jo bankas šajā laikā piedāvā īpaši draudzīgas procentu likmes saviem aizdevumiem. Varbūt ir vērts vēl nedaudz nogaidīt, jo nekustamā īpašuma tirgū ir gaidām 10-30% cenu kritums.

Ja hipotēkas likme, kuru jūs pašlaik maksājat, ir ievērojami augstāka nekā pašreizējā vidējā valstī, varētu būt laba ideja izskatīt hipotēkas refinansēšanu, kas var samazināt ikmēneša maksājumu un palīdzēt ātrāk atmaksāt aizdevuma pamatsummu.

Palieliniet savus iekrājumus neparedzētiem gadījumiem

Eksperti iesaka, ka viegli pieejamā vietā, piemēram, krājkontā, jums vajadzētu būt trīs līdz sešu mēnešu tēriņiem līdzvērtīgai naudas summai. Lai gan tas noteikti ir labs mērķis, realitāte ir tāda, ka lielākā daļa Latviešu dzīvo no algas līdz algai.

Šādi krīzes laiki ir iemesls, kāpēc uzkrājumu fondi ir tik svarīgi. Iedomājaties situāciju, ka Jūs paliekat bez darba, bet Jūs tas neuztrauc, jo Jūsu kontā ir līdzekļi, lai bez darba izdzīvotu veselu gadu.

Ja jums nav izveidoti jebkāda veida iekrājumu fondi, tad tagad varētu būt lielisks laiks sākt tos veidot. Jums nav nepieciešami desmitiem tūkstošu eiro, bet daži spilveni noteikti ir labāki nekā neviens. Ja esat starp veiksminiekiem, kuru ienākumi un darba grafiks vēl nav izjaukti, apsveriet iespēju ārkārtas kontā ietaupīt agresīvāk. Un, ja jūs vēl neesat saņēmis  nodokļu atmaksu no valsts, tad izmantojiet to ārkārtas fonda palielināšanai, nevis notērējiet nevajadzīgās lietās.

Nodrošinieties ar skaidru naudu

Lai gan šajos laikos visi tiek aiciniāti ierobežot skaidras naudas apgrozījumu, noteikti būs prātīgi, ja Jums mājās stāvēs pāris simtu eiro ārkārtas gadījumiem.

Ja COVID-19 uzliesmojums ievērojami pasliktinās, nav izslēgts, ka dažos valsts apgabalos notiks pilnīga izolācija. Runā, ka Itālijā gandrīz visi uzņēmumi, izņemot pārtikas preču veikalus un vēl dažus citus uzņēmumus, ir slēgti. Arī Latvijā tas varētu notikt lokalizētā mērogā.

Šādi apstākļi varētu ierobežot skaidras naudas saņemšanu, ja jums tā nepieciešama, it īpaši, ja bankas filiāles tiek slēgtas. Tādēļ ir ieteicams izņemt saprātīgu skaidras naudas daudzumu un glabāt to drošā vietā jūsu mājās.

Meklējiet iespējas samazināt izdevumus

Ja jums nav naudas uzkrājumi ārkārtas gadījumiem vai vienkārši uztraucaties par vispārējo naudas plūsmas līmeni uzliesmojuma laikā, ir saprātīgi meklēt veidus, kā samazināt izdevumus. Dažus no variantiem drošvien uzreiz varam atmest – piemēram, es neieteikšu Jums atteikties no sava Netflix abonementa, kad jūs, iespējams, esat iestrēdzis mājās uz nenoteiktu laiku.

Par laimi, ir daudz citu veidu, kā samazināt savus tēriņus, būtiski nepasliktinot savas dzīves kopējo kvalitātes līmeni. Ja vīrusa dēļ esat domājis par naudas ietaupīšanu, padomājiet, cik daudz Jūs varētu ietaupīt, ja gatavotu ēst pats, nevis ēstu kafejnīcā. Sagādājiet pārtikas produktus vairākām dienām un gatavojiet pats, nevis pasūtiet pusdienas un vakariņas no Wolt.

Viena no manām iecienītākajām taktikām ir izdrukāt savus bankas konta un kredītkaršu pārskatus un izcelt izdevumus, kas man patiesībā nebija nepieciešami. Parasti es to iesaku kā Jaungada apņemšanos, taču tā darbojas labi jebkurā laikā, kad jums ir jāsamazina izdevumi.

Ja Jūs irējat dzīvokli, pieprasiet dzīvokļa īpašniekam īres maksas samazinājumu, ja viņš nevēlās to darīt, piedraudiet, ka iesiet dzīvot uz lētāku mitekli. Šajos laikos arī ir sašūpojies mājokļu tirgus, tādēļ neviens īpašnieks nevēlētos palikt bez īrnieka. Šis ir perfekts brīdis lai pieprasītu īres maksas samazinājumu!

2 Replies to “Koronavīruss un Jūsu finanses: Kā reaģēt?”

  • Papildinājums un konstruktīva kritika says:

    Korona vīruss un Jūsu finanses: Kā reaģēt?

    Sākšu ar to, ka tas kā rakstu var būt kādam aizskaroši. Uzskatu, ka nevienu nav iespējams aizskart vai apvainot, taču cilvēks to izdara pats – aizskarās vai apvainojas uz kaut ko vai kādu. Mans mērķis nav nevienam nodarīt pāri un apsolu, ka aiz katra skarbā izteikuma vai vārda slēpjās vērtīga ziņa, kas ir tikai un vienīgi ar pozitīva un konstruktīva kritika, kas palīdzēs visiem, kas tajā iedziļināsies.

    Daļa no Jums noteikti šādu virsrakstu ir redzējuši lapā epelna.com. Pirmkārt gribu teikt, ka Rolands Gorškovs, kas ir autors šai lapai ir viens no retajiem cilvēkiem, kas patiešām kaut ko dara, lai apgūtu to, kā pelnīt internetā. Vairums cilvēku ne tuvu neizmanto interneta pelnīšanas potenciālu, jo gluži vienkārši tik maz par to saprot un zin, ka nespēj iedomāties, ka tas ir nu jau tapis par normālu veidu kā pelnīt un reālu infrastruktūru ļoti daudz un dažādiem darbiem. Latvijā joprojām saskaramies ar domāšanā atpalikušiem darba devējiem, kas neapzinās, ka cilvēki neatkarīgi no atrašanās vietas strādā aptuveni līdzvērtīgi – dažkārt pat produktīvāk, ja nav iesprostoti un netiek mikromenedžēti. Tā rezultātā vairums pat netic, ka internets ir kam citam derīgs, kā interneta bankai, pornogrāfijai un e-veikaliem. Šo slimo steriotipu derētu lauzt. Taču soli pa solim šeit.

    Savā rakstā autors dod gan labus gan ļoti sliktus padomus un es vēlētos uz šiem sliktajiem padomiem norādīt – aizstāt tos ar labākiem (aicinu arī kādu gudrāku par mani norādīt uz manu ieteikumu nepilnībām un kļūdām, jo arī es labprāt pilnveidotu sevi). Iešu secīgi pa virsrakstiem.

    Nepārdodiet savas investīcijas no bailēm.
    Manuprāt šis ir super vērtīgs padoms un ļoti labi argumentēts. Atceramies vērtspapīru tirgus nekad nevienam nav atņēmis naudu – to izdara pats cilvēks. Protams atkāpe ir negodprātīgas broker kompānijas, kas iemāna cilvēkus, kas garīgi nav gatavi un izglītoti, lai nodarbotos ar investēšanu, tad izspiež ar pārdošanas taktikām naudu un kad nauda dabūta minimālā apjomā, tad izspiež vairāk un visu nolaiž podā tirgū, no kura paši pēc tam šo naudu veicot apdomātas investīcijas atpelna. Vienkāršiem vārdiem no tā jau nezinošiem un rezultātā nabadzīgiem cilvēkiem pārdala finanses uz tirgu, kuras pēc tam paši gluži vienkārši ilgtermiņā nopelna – šādiem krāpnieku kantoriem nepietiek ar komisijām – viņi cenšās manipulēt kaut mazā mērā ar notiekošo finansu tirgū un uz šīm pašu radītajām minimālajām svārstībām pelna. No tā ir jāuzmanās. Ja gribas investēt, tad Jums no sākuma pašiem ir jāizglītojas šajā jomā un jāsaprot, ko Jūs zinat un ko nezinat, kur spējat pieņemt lēmumus un kur nē. Zinu šo tāpēc, ka pats biju šāds upuris pirms sāku izglītoties un tagad jau dažus gadus rīkojoties atbildīgāk esmu izveidojis minimālu portfeli, kas regulāri pelna pagaidām vēl mazu, bet pastāvīgu un paredzamu summu katru ceturksni. Iesaku palasīt pasaules manuprāt slavenākā investora Bafeta (Warren Buffett) kunga grāmatas un padomus – tie joprojām visi ir strādājoši. Gribam ko iedvesmojošāku? Lasam Tony Robins Unbreakable un citas grāmatas, kurās viņš skaidro kā organizēt savas finanses. Domāju šis ir labs brīdinājums un labs papildinājums jau tā ļoti pareizajam padomam no Rolanda puses.

    Nepērciet preces, itkā gatavotos pasaules beigām.
    Ļoti labs padoms un piebildīšu, ka pastāv iespēja veiksmīgi veikt pašizolēšanos visām iesaistītajām pusēm, ja izglītoties un domāt ar galvu. Proti piegādātāji var piegādāt preci – atstāt pie durvīm un naudu jau saņemt avansā caur internetu. Laicīgi painformēt cilvēku, ka tiks atstāts un pēc tam pašam doties projām, lai nekad pat neieraudzītu viens otru. Izmantojam piegādātājus, jo tas veicinās gan to, ka veikalos un citos piegādātāju piedāvājumos joprojām būs tās pašas cenas vai pat lētākas (ņemot vērā paastiprinātu pieplūdumu) un netrūks pamatvajadzībām nepieciešamie produkti un preces. Mēs negatavojamies karam, bet gan cīnamies ar vīrusu, kam patīk, ja vazājamies lieki apkārt… Paliekam mājās, pasūtam ar piegādi un piegādājam un saņemam atbildīgi. Personīgi neesmu izgājis no dzīvokļa kopš 13. datuma un neplānoju to darīt līdz brīdim, kad būs oficiāli skaidrs, ka ir droši doties atkal ārā un turpināt visu, kā pirms tam. Lai gan ja cilvēki domās ar galvu un inovēs, tad vairs nekad nebūs tā kā līdz šim – būs ievērojami labāk, jo infrastruktūra, kuru sen varēja attīstīt, tagad attīstīsies daudz aktīvāk un diez vai pēc vīrusa beigām gribēs degradēties… Galvenais ir ko cilvēki darīs un vai cilvēkiem veidojas izpratne par globāliem procesiem.

    Laicīgi izdomājiet dažus plānus B.
    Domāju šis padoms ir idejiski labs, taču praktiski nereāls daudziem cilvēkiem, kas šo lasīs. Jā tas varētu viņus veicināt uz alternatīvu meklējumiem, kas dažos retos gadījumos varētu vainagoties ar panākumiem, taču pamatā cilvēki, ja būtu spējuši un pratuši – jau tagad būtu šajā plānā B. Neviens negrib dzīvot sliktāk un darīt to, ko negrib darīt – visi jau uzreiz izvēlās labāko no tā, kas pieejams. Un šobrīd reti kuram ir nepieciešamie resursi un zināšanas, lai pēkšņi pārslēgtos uz kādu plānu B. Taču tiem, kas nav piesieti pie konkrētām darba vietām, tiem tiešām šis padoms varētu noderēt – piemēram man personīgi labs atgādinājums, ka man ir alternatīvas. Domāju šeit varētu kaut kā inovēt tie, kas ir konkrētajās nozarēs, kuras ir tā teikt vismazāk IT skārtās un piedāvāt inovatīvas alternatīvas tam, kā šobrīd cilvēki strādā un pat labāk apmierinātu darba devējus, jo paaugstinātu atsekojamību un paredzamību. Šeit gribu atkal norādīt uz darba devēju slimo un nekorekto un pat necilvēcīgo vēlmi izspiest sulu no cilvēkiem, lai pēc iespējas mazāk viņiem maksātu un pēc iespējas vairāk paaugstinātu efektivitāti. Un kādu laiku tas strādā, bet ja papētīt ilgtermiņā un paskatīties, kas notiek ar šiem cilvēkiem, tad redzam statistiku, kur cilvēki taisa pašnāvīnas, aiziet no darbiem pie pirmās izdevības, nodarbojas ar krāpniecību, darbā nestrādā, bet izliekas, ka strādā – nepaveic darbu, bet tikai nodarbojās ar kaut kādu tēmu un citi pašaizsargāšanās varianti. Jau sen ir izpētīts, ka cilvēks nespēj un nespēs būs 100% produktīvs un spiežot viņu ilgāku laiku nekas labs no tā neizdosies. Nākotnes uzņēmēji, kuri būs veiksmīgi būs tie, kas sapratīs, ka CEO (direktora) galvenais pienākums ir rūpēties par viņam padotajiem cilvēkiem un panāks to, ka šīs rūpes no līmeņa uz līmeni nonāks līdz pat parastākajam apkopējam, kas neaizmirsīsim arī ir komandas daļa un palīdz uzņēmumam, lai viss izdotos. Visiem ir jāspēj pavadīt laiku ar savu ģimeni un jāspēj veltīt laiku sev un jāspēj nopelnīt pietiekami īsākā periodā, paveicot vairāk darbus, ja tos laicīgi un kvalitatīvi plānot. Un jā tas nozīmē ievērojami vairāk kvalitatīva darba vadības līmenim un ievērojami mazāk laika tērēt uz mikromenedžēšanu un cilvēku izžmiegšanu. Ja cilvēki jutīsies labi, aprūpēti un pasargāti un drošībā – tikai tad uzņēmums inovēs kā neviens cits un attīstīsies un dos ievērojamu atdevi. Tie, kas to atteiksies saprast un iesprūdīs arhaiskā domāšanā, ko popularizēja Jack Welch, tie būs uzņēmumi, kurus mēs pat neatcerēsimies pēc pāris gadiem. Tāpēc visefektīvāk ir radīt sistēmas, kas optimizē katra uzņēmuma unikālos procesus (nevis kā tagad mēģina visus uzņēmumus nozarē sabāzt vienā risinājumā) un inovēt kopā ar katru uzņēmumu atsevišķi. IT sistēmām ir jābūt unikālām tieši priekš cilvēkiem, kas strādā konkrētajā uzņēmumā. Tad arī plānu B nebūs nepieciešams domāt vairumam cilvēku, jo apstākļi tiks radīti tādi, lai laicīgi un veikli reaģētu uz ārējiem nemainājamiem apstākļiem un nodrošinātu, ka katra uzņēmuma komanda ir nodrošināta – līdz ar to arī pats uzņēmums ilgtermiņā izdzīvo un iemanto uzticību no savas komandas puses un tādā veidā radīs vidi, kurā katrs darbinieks, bez papildus motivācijas darīs labāko, ko spēj dotajā brīdī. Tā ka šis punkts manuprāt vairāk attiecās uz uzņēmējiem un tam būtu jāsaucās – inovē, attīsties un beidz mocīt lopiņus…

    Izmantojiet zemo procentu likmju priekšrocības.
    Super padoms, ja kādam ir kredīti – labākais mirklis, kad pārkreditēties. Apdomājiet – aizdevēji pelna uz to, ka ir, kas ņem aizdevumus. Jā protams viņiem jau ir daudz aizņēmēju, taču tie šobrīd nespēj maksāt un neienes ne komisijas nedz arī procentu maksājumus. Pie tam nosacījumi, kas ir bijuši senāk ir bijuši ne tik izdevīgi, kā piemēram pagājušajā gadā. Tāpēc procentu likmes iet uz augšu līdz notiek šāda krīze, kur viss ir nokritis lejā un aizdevumus met pakaļ tiem retajiem cilvēkiem, kas ir bijuši disciplinēti un maksājuši savus parādus bez kavējumiem. Tad nu rezultātā ir iespējams dabūt zemākus procentus, un zemākus mēneša maksājumus, kas šajā smagajā periodā palīdzētu manuprāt daudziem.

    Palieliniet savus iekrājumus neparedzētiem gadījumiem.
    Raksts ir rakstīts 23.03.2020. Kas liek domāt, kāpēc autors tik ilgi ir vilcis garumā, lai šo rakstītu? Ja pasekot līdzi notikumiem, tad kopš 13. marta īsti vairs jau neko nevar mainīt. Protams labs ieteikumns principā, ka to vienmēr derētu darīt, taču šis padoms kaut kādu jēgu dod tikai tad, ja to dara vismaz gadu iepriekš – krīzes laikā palielināt iekrājumus ir teju neiespējami, taču protams var ekonomiskāk dzīvot, taču tā nav iekrājumu veidošana. Vienīgais, ko saskatu šeit par iekrājumiem, ja autors vairāk domājis par to, ka šobrīd ir labs mirklis, lai kaut kur investētos, tad es 100% piekrītu, jo šobrīd viss, kas iepriekš maksāja dārgi, tagad maksā kapeikas salīdzinoši. Visi, kas baidījās vai nevarēja atļauties šīs vai tās akcijas – tagad ir mirklis, kad to var izdevīgi darīt. Šeit atkal saku no personīgās pieredzes. 2008. gadā es nobijos un neiguldījos nevienās akcijās, lai gan man bija iespēja ieguldīties Facebook akcijās un bija arī minimāli līdzekļi tam. Tā vietā iztērēju naudu nelietderīgāk un palaidu garām šādu iespēju. Ja kāds palūkosies facebook akciju cenu tajā laikā un 2019. gadā pirms krīzes krituma, tad pamanīsiet cik daudz naudas esmu palaidis gar degunu pat ja nopirktu tikai 1 akciju. Šobrīd ir pat lielāka krīze nekā 2008. gadā. Tāpēc spēcīgi iesaku visiem, kas grib un var daļu no saviem iekrājumiem drīzāk novirzīt uz šādām investīcijām un paralēli domāt, kā nopelnīt vēl, lai investētu vēl. Šobrīd patiesi arī pats cenšos vismaz 10% no katra EUR, ko nopelnu likt akcijās cik vien spēju. Iesaku to arī citiem.

    Nodrošinieties ar skaidru naudu.
    Absolūti nepiekrītu šim uzskatam pat ne maz drusciņ. Cilvēki, kas neizlasīs autora argumentāciju, bet tikai virsrakstu rīkosies absolūti iracionāli un būs tas pats, kas ar tualetes papīru un griķiem… Un tas patiešām var arī iešūpot bankas. Bankām ir obligāti ievērojami nosacījumi, kas kopš pēdējiem publiskajiem ČP tiek ar vien vairāk un vairāk savilkti stingrākos un stingrākos grožos. Tagad pat pirkstiņu pakustināt nevar par to neatskaitoties un nesaņemot entos dokumentus uz kuru pamata šo vai ko citu vispār banka drīkst darīt. Ja kādreiz bija izdevīgi būt par bankas vadītāju (nerunāju par īpašnieku), tad tagad tas ir darbs, kuru reti kurš prātīgs cilvēks gribēs uzņemties, jo milzīgā atbildība un ierobežojumi padara to par vai nu darbu, ko neviens īsti negribēs drīz vispār darīt vai arī gribēs milzīgu atalgojumu par šāda riska uzņemšanos. Bankām šobrīd var uzticēties, tāpēc, ka bankām vairs neviena institūcija neuzticās un žmiedz kur un kā vien var. Pats darbojos fintech nozarē un esmu informēts par dažādiem nosacījumiem un esmu izgājis arī darba apmaksātas sertifikācijas par daļu no šiem ierobežojumiem, kas paskaidro un parāda, ka bankām neviens neuzticās un tāpēc šo drošību nodrošina diez gan skarbiem līdzekļiem. Citiem vārdiem internets neizplata COVID19 vīrusu un to neslēgs, kas nozīmē, ka maksājumi caur internetu visu laiku būs pieejami un skaidra nauda nav un nebūs nepieciešama nekādos apstākļos. Labi ja runājam par tantēm laukos, kur ir 1 veikaliņš, kurā mistiskā kārtā joprojām nav termināla, tad jā derētu drusku skaidras naudas šādiem retiem izņēmumiem, taču pamatā visur (arī ārpus ūdensgalvas Rīgas) ir pieejama iespēja norēķināties bez skaidras naudas. Un šeit vēlreiz pieminēšu, ka ir pieejama piegāde un visiem onkām un tantēm ir pazīstami jaunāki cilvēki, kas var pamācīt. Izglītošanos neviens nav atcēlis – tai jānotiek visa mūža garumā un šobrīd, lai idzīvotu ir jāprot lietot dators arī senioriem. Man bija tā laime, ka vienu periodu man bija dzīvas abas vecmāmiņas – relatīvi vienādā vecumā. Viena izvēlējās nekad neko nesaprast tiklīdz ir runa par IT kontekstu, bet otra izlēma, ka interesēsies un uzdos kaitinoši daudz jautājumu par to savam mazdēlam, kurš saprot. Tad nu rezultātā viena vecmāmiņa skatījās uz datoru kā maģisko kasti, kas velns zina ko dara, bet otra sāka jautāt, kā pareizi izmantot tīkla funkcijas un konfigurēt printeri. Es domāju saprotat, ka arguments par to, ka opītis vai tante nevar internetā neko izdarīt ir absolūti viņu pašu nolaidība un viņu tivinieku nevēlēšanās pirmkārt jau pašiem iedziļināties, kā arī izglītot savus seniorus par to, ka tā nav izvēle, bet nepieciešamība. Un par tiem gadījumiem, kur patiesi ir seniori, kam nav īsti kam pajautāt un palūgt palīdzību, eksistē tāda lieta, kā iespēja piezvanīt pa telefonu uz kaut vai 1188 un palūgt konsultāciju un palīdzību cilvēkiem, kas tur strādā. Jā tas maksā naudu, bet par savām kļūdām un par izglītību ir jāmaksā – un nav tā, ka viņiem prasītu universitātes gada maksu par ko jāņem kredīts… Citiem vārdiem visiem jebkuros apstākļos ir iespējams atrast risinājumu, ka iztikt bez skaidras naudas. Kaut vai ja Tava tante nevar nopirkt neko internetā – vai Tev ir grūti sastādīt pasūtījumu internetā priekš viņas un noorganizēt piegādi uz tantes dzīves vietu – arī ja tas ir laukos? Ja tā, tad nevaino citus, ka tantei grūti. Mēs visi esam maza viena tauta un sadrumstalotība kā reiz nāk mums par sliktu. Jā skarbi, bet ir jāpalīdz viens otram nevis jārada mākslīgi dzīvot nespējīgi risinājumi, lai atļautu cilvēkiem nesaprast, nezināt un negribēt. Bez tam autoram laikam stāv mājās seifs vai kas tāds, jo droša vieta naudai mājās? Vai mēs tiešām sāksim regresēt uz periodu pirms bankām?

    Meklējiet iespējas samazināt izdevumus.
    Ļoti labs padoms vienmēr un visos laikos jo sevišķi šobrīd. Taču tālāk lasot autora argumentāciju skatos, citēju: “Dažus no variantiem drošvien uzreiz varam atmest – piemēram, es neieteikšu Jums atteikties no sava Netflix abonementa, kad jūs, iespējams, esat iestrēdzis mājās uz nenoteiktu laiku.”. Šeit jau gribās teikt autoram, lai drusku palasa grāmatas par to, kā strādā mūsu bioloģija un kā mūs ietekmē lūrēšana ekrānā. No vienas puses autors rosina aktivizēt smadzeņu šūnas, bet tai pat laikā atbalsta smadzeņu zombēšanu Netflix un citu izklaidējošu lieku pakalpojumu sniedzēju apmaksu. Kā reiz cilvēkiem derētu pasēdēt mājās un veltīt laiku sev, sievai, vīram, bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība un vecāku atbalsts attālināti mācoties. Savukārt mazliet klusuma un miera ar aizvērtām acīm un domu sakārtošana (sauc arī par meditāciju) ievērojami palīdzētu cilvēkiem gan nodrošināt labāku veselības stāvokli, gan arī saliedētu cilvēkus un protams arī uzrādītu problēmas, kuras viegli ignorēt, kad var viens no otra aizskriet tālu prom pa darbiem un nepievērsties problēmu risināšanai. Arī šajā lauciņā esmu lāci apēdis un labi orientējos attiecību problēmu risināšanā pēc 16 gadus gara izpētes ceļa šajā tēmā. Iesaku patiesi padomāt par to, lai atslēgtu visu lieko. Kā zināt, kas ir liekais? Lūk jautājumi, ko sev pavaicāt:
    1. Vai šie izdevumi man palīdzēs nopelnīt vēlāk vairāk vai arī nesīs kādu pasīvu labumu ilgtermiņā?
    2. Vai šie izdevumi ļauj izdzīvot man un/vai maniem tuvajiem?
    3. Vai bez šiem izdevumiem es vai mani tuvie nomirs?
    4. Vai bez šiem izdevumiem es apdraudēšu sevi vai savus tuviniekus?
    5. Vai šie izdevumi nekādi nevar tikt klasificēti kā iegriba?

    Ja atbilde uz 1. – 4. jautājumiem ir nē un uz 5. jautājumu ir jā, tad izdevums ir lieks. Gluži vienkārši.
    Tālāk gan izskatās, ka autors iesaka ļoti labas un kvalitatīvas lietas – man personīgi ļoti patīk lieko izdevumu izcelšana, tikai cenšos netērēt tam papīru, taču tas ir viegls veids, kā cilvēki, kas atšķirībā no manis nav programmētāji var šo darbību veikt šādā vienkāršā formā, lai gan varu ieteikt arī izmantot ekseli šīm vajadzībām. Uzreiz teikšu tiem, kas uzskata, ka nevar vai negrib atļauties maksāt Microsoft par šo produktu – Jums nav tas jādara eksistē google docs. Pagooglējat 🙂

    Tā lūk gribētos komentēt un papildināt faktiski pamatā labus un pozitīvus ieteikumus no Rolanda Gorškova puses. Ceru, ka arī pats autors iepazīsies ar šo kritiku un vēlēsies uz to kaut kā atbildēt, jo neuzskatu, ka zinu visu un noteikti varu kļūdīties vai būt neapskatījis kādu aspektu, kuram noteikti arī varu sniegt idejas risinājumiem. Tāpēc labprāt saņemtu arī atsauksmes no konstruktīvi domājošiem cilvēkiem, kas jūt pienākumu tāpat kā es komentēt un uzlabot ieteikumus. Emocionāliem jefiņiem, kurus mans raksts aizskāra nepievērsīšu uzmanību. Uzskatu, ka tas ir skumji, ja cilvēkam nav nekā labāka ko darīt, kā kādam gānīt uz galvas par to, ka ir ieguldīts darbs. Tāpēc visu cieņu Rolandam, kas vismaz kaut ko dara un domāju arī viņam pašam mans raksts būs noderīgs.

    • Valdi, Liels paldies par tiešām konstuktīvo kritiku! Es Tev pasniedzu virtuālo medaļu par garākās un sakarīgākās atbildes publicēšanu šī portāla pastāvēšanas laikā!
      Es šo rakstu patiesībā nerakstīju pavisam nopietni un no sirds dziļumiem. Ja tā būtu, tad es būtu aicinājis cilvēkus šo laiku pavadīt lietderīgi un tiešām apgūt ko jaunu, taču es pārāk labi pārzinu savu auditoriju, lai to darītu. Šos ieteikumus vērā ņems katrs 100 šī portāla apmeklētājs, kurš izlasīs šo rakstu + vēl tavu komentāru, bet patiesība ir tāda, ka šeit pārsvarā nonāk cilvēki, kas meklē ātru peļņu bez ieguldījumiem gan materiāliem, gan sevis pilnveidošanas.
      P.S. man pašam nav Netflix, jo es neuzskatu to par lietderīgu laika pavadīšanu un man ir jēdzīgākas lietas ko darīt.
      Par to skaidrās naudas tēmu – nesen noskatījos interviju ar konspirologu David Icke, viņš tur stāsta, uz kurieni mūs šis digitālais laikmets ved. https://youtu.be/gMTZu6_TjU8 – varbūt interesē paskatīties. Nevaru teikt, ka tas mani šobrīd satrauc, bet tā noteikti varētu būt nākotne. Tāpēc es priecājos, ka dabūju padzīvoties arī laikos bez interneta – labas atmiņas!
      Vēlreiz liels paldies par atbildi. Es ļoti vēlētos, kaut tādu būtu vairāk un raisītos diskusija, nevis visi uztvertu manis teikto par patiesību vai pilnīgu bullšitu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

UZZINI KĀ NOPELNĪT 100€ JAU ŠOVAKAR!

facebook grupa

Nopelni 150€ vienā vakarā!

totalizatoru bonusu sistēma